Uzdevums: Izveido Pepijas iepirkumu sarakstu, izpēti cik eiro viņa iztērēs, ja iepirktos mūsu veikalos? Ko tu domā par iepirkšanos „visu, ko
sirds kāro”?
Šodien bija laba diena. Pepija piebēra krietnu riekšavu zelta
naudas savā priekšauta kabatā un kopā ar draugiem devās iepirkties.
"Vispirms es gribu sev nopirkt pianīno”, teica Pepija un
apstājās pie kāda veikala. Bērni gan mēģināja atrunāt Pepiju no šī
pirkuma, jo viņa taču nemāk spēlēt klavieres, bet Pipija pārliecinoši
sprieda: „Kā lai es zinu, ka neprotu spēlēt, ja ne reizi to neesmu
pamēģinājusi?”
Tad viņa apstājās pie konfekšu veikala un droši devās tajā
iekšā. „Man, lūdzu, astoņpadsmit kilogramus konfekšu!” Un papildināja:
„Mēs ņemsim trīs kilogramus no katras šķirnes. Un vēl, ja es drīkstētu
palūgt septiņdesmit divas bundžiņas kokakolas…”
Visas sapirktās kārumu turzas Pepija sakrāva divričos, ko bija
paguvusi nopirkt blakusveikalā, un devās tālāk. No saldumu veikala
Pepija kopā ar prāvo bērnu pulku, kas bija viņai pievienojies, devās uz
rotaļlietu veikalu.
„Ko drīkstu jums piedāvāt?” laipni vaicāja pārdevējs. „No visa
pa druskai,” Pepija atbildēja un vērīgi aplūkoja plauktus. Tad Pepija
izbēra uz letes pilnu riekšu ar naudu un bērni varēja rādīt, kas viņiem
patīk un ko viņi visvairāk vēlas. Kad Pepija bija beigusi iepirkšanos
rotaļlietu veikalā visai daudz mantu tur vairs nepalika. Palika tikai
dažas grāmatu zīmes un būvklucīši. Pepija sev nenopirka nekā, bet
Nilsona kungs dabūja spoguli.
Pepija vilka pilnos divričus un lūkojās uz visām izkārtnēm,
kurām gāja garām. „A-p-t-ie-k-a! Paklau, tur jau var nopirkt zāles!”
viņa iesaucās.
„Man tūdaļ jāiet iekšā un kaut kas jānopērk.” Tomijs mēģināja
iebilst, ka viņa neesot slima, bet nekas nelīdzēja. „Es, lūgtum, gribēju
nopirkt četrus litrus varen labu zāļu, kas palīdz pret dažādām
slimībām,” Pepija pārliecinoši teica aptiekāram.
(Pēc Astrīdas Lindgrēnas grāmatas „Grāmata par Pepiju Garzeķi”)
